Aktualitātes finanšu tirgos uz 9.04.2020
Aprīļa sākumā akciju tirgus diezgan droši virzās uz augšu – S&P 500 fjūčeri un Vācijas DAX izauga par vairāk nekā 13%, tāpat arī augsta ienesīguma obligāciju indeksi uzrāda labu dinamiku, nafta cerībās uz OPEC+ sarunām atguvās no sen neredzētiem līmeņiem, bet zelta cena ir tuvu savam vēsturiskajam maksimumam. Atgādināsim, ka vēl dažas nedēļas atpakaļ visās aktīvu klasēs valdīja panika: naftas cena piedzīvoja straujāko viena mēneša kritumu daudzu gadu laikā, atsitoties pret zemākajiem 2002. gada līmeņiem; augsta riska ieguldījumu vidē situācija daudz neatšķīrās no situācijas kapitāla tirgos, Bloomberg Barclays Pan-European High Yield indeksam nokrītot par 13.6% marta mēnesī, kamēr Bloomberg Barclays US Corporate High Yield Total Return zaudēja 11.5%; pat zelts piedzīvoja asu pārdošanas vilni no vairāku gadu augstākajiem līmeņiem līdz XAU/USD 1440 līmenim. Šobrīd jau izskatās, ka tirgos, vismaz uz kādu laiku, ir atgriezusies bezrūpība. Varbūt Wall Street Journal apgalvojums par to, ka visīsākajam lāču tirgus periodam ir pienācis gals, tiešām izrādīsies pareizs.
Arī iepriekš eksperti no piesardzīgiem sāka kļūt optimistiski, taču pārsvarā viņu komentāri balstījās uz tirgus kustībām, nevis uz jaunumiem ekonomikā, biznesā, vai vīrusa izplatības datiem. ASV bezdarbnieku pabalstu pieteikumu skaits palielinājās līdz vēl nepieredzētiem augstumiem – par 10 miljoniem divu nedēļu laikā, taču šos ciparus tirgus ignorēja, pat otrādi – tas palīdzēja akcijām kāpt. Līdzīgi bija ar ziņām par patērētāju sentimentu. Arī tiešām pozitīvas ziņas no Itālijas tika uztvertas ar prieku, indeksiem pakāpjoties vēl vairāk, bet sliktie dati no Vācijas par lēcienu jauno slimnieku skaitā atkal tika nostumti malā un ignorēti. Vārdu sakot, tirgus tagad jau noteikti ir tālu no panikas, un vienkārši grib augt. Pie tam, visa solītā centrālo banku nauda vēl pat nav aizgājusi līdz ekonomikai un finanšu tirgiem. Jā, FRS bilance ir izaugusi no $4.166 triljoniem februārī līdz $5.8 aprīļa sākumā, bet ECB pagaidām taupa “patronas” – uz doto brīdi tās bilance ir 5.2 triljonu eiro vērta, salīdzinot ar 4.7 triljoniem februāra sākumā.
Runājot par vīrusu, kamēr pārējā pasaule ar to cīnās un dzīvo karantīnā, Ķīna cenšas savus iedzīvotājus atkal dabūt ārā no mājokļiem pēc vairāku mēnešu ilgiem aizliegumiem mājokļus pamest. Valsts, mēģinot atdzīvināt privāto patēriņu, kas pazuda līdz ar vīrusa izplatīšanos, izsniedz iedzīvotājiem kuponus, mudina kompānijas darbiniekiem piešķirt atmaksātas brīvdienas un subsidē lielākus pirkums. Taču daudzi ķīnieši vēl nav droši par iepriekšējā dzīves ritma atgriešanos. Ekonomikai ir grūtības pārvarēt vīrusa radīto šoku, jo ārzemju pieprasījums turpina samazināties. Valsts aptaujas dati liecina, ka ražotāji vēl arvien saskarās ar lielu operacionālo spiedienu, vairāk nekā pusei respondentu norādot uz neesošu tirgus pieprasījumu un 42% respondentu ziņojot par finansiālām grūtībām (abos rādītājos pieaugums, salīdzinot ar februāra mēnesi). Vājā iedzīvotāju reakcija uz patēriņa palielināšanas kampaņām rada vielu pārdomām citām pasaules valstīm, kuras cer uz strauju ekonomiku atlabšanu pēc karantīnu pārtraukšanas.
Voldemārs Strupka, CFA,
Signet Bank ieguldījumu eksperts
