Augustā apritēja seši mēneši kopš Hormuzas konflikta sākuma, un jau esošos izaicinājumus papildināja ilgtermiņa valsts obligāciju ienesīguma kāpumu līdz pēdējo gadu desmitu augstākajiem līmeņiem, kā arī ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) gatavošanās paaugstināt procentu likmes.

Atvieglojums, ko tirgi guva no jūnijā panāktās ASV un Irānas miera vienošanās, izrādījās īslaicīgs. Pamiers sabruka 8. jūlijā, un Brent naftas cena, kas mēnesi sāka četru mēnešu zemākajā līmenī pie 71,57 ASV dolāriem, 23. jūlijā pietuvojās 101 ASV dolāru atzīmei.

Jūnijs finanšu tirgos iezīmējās ar strauju investoru fokusa maiņu – ģeopolitiskās spriedzes mazināšanos nomainīja bažas par stingrāku centrālo banku politiku, tehnoloģiju sektora pārvērtējumu un Japānas jenas kritumu. Lai gan mēneša nogalē tirgos pieauga svārstīgums, kopumā otrais ceturksnis ASV un Eiropas akciju tirgiem noslēdzās ļoti spēcīgi.

Maijs noslēdzās ar iespaidīgu deviņu nedēļu ilgu S&P 500 kāpuma sēriju – garāko kopš 2023. gada decembra. Mēneša laikā indekss pieauga par 5,2%, savukārt Nasdaq uzrādīja vēl straujāku kāpumu – 8,4% lēcienu, ko veicināja spēcīgs tehnoloģiju sektora 1. ceturkšņa atskaišu sezonas noslēgums.

Aprīlis, visticamāk, paliks atmiņā kā paradoksu pilns mēnesis, kurā pirmā ceturkšņa atskaišu sezona un mākslīgā intelekta “supercikls” šķietami aizēnoja negatīvi mainīgo ģeopolitisko fonu, volatīlās energoresursu cenas un inflācijas prognozes.